Tieši, cik daudz saules mums ir nepieciešams, lai būtu veseli?

Tā kā vasara gandrīz jau klāt, mēs jau iedomājamies, kā būtu sauļoties un uzņemt krietnu devu D vitamīna. Kopš ādas vēža, piemēram, melanomas attīstība tiek saistīta ar UV stariem, ir vērtīgi noskaidrot, cik tad daudz saules gaismas un  D vitamīna mums nepieciešams. Par laimi, pētnieki no Spānijas var atklāt dažus faktus par gaismu.

Jaunākajā pētījumā, ar nosaukumu “Cik daudz saules gaismas ir laba mūsu veselībai?”, pētnieki no Valensijas Politehniskās universitātes (VPU) Saules Starojuma pētniecības grupas ir izpētījuši, cik ilgi vajadzētu uzturēties saulē, lai uzņemtu dienas rekomendējamo D vitamīna devu. Viņu secinājumi, kas publicēti žurnālā Science of the Total Environment, atklāj, ka pavasarī un vasarā atrasties saulē 10-20 minūtes ir adekvāts laiks, bet ziemas mēnešos vajadzētu pavadīt ārā apmēram 2 stundas, lai uzņemtu nepieciešamo D vitamīna devu dienā. Ļoti nedaudz pārtikas produktu satur nepieciešamo D vitamīnu, tādēļ saules iedarbībai ir vēl lielāka nozīme, īpaši gadījumos, kad parādās D vitamīna nepietiekamības pazīmes.

Pētījuma autore María Antonia Serrano un viņas kolēģi analizēja ultravioleto saules starojumu 4 mēnešus gadā no 2003.-2010.gadam Valensijā, kur visa gada garumā novērots ļoti liels UV saules starojums, kas ilgtermiņā izraisa ādas apsārtumu, apdegšanu.

Viņi atklāja, ka janvārī, kad tikai 10 % ķermeņa pakļauti saules iedarbībai, saulē jāpavada 130 minūtes, jūlijā, ja  25 % ķermeņa pakļauti saules iedarbībai, saulē jāpavada tikai 10 minūtes, bet oktobrī ar  30 minūtēm pilnīgi pietiek, lai uzņemtu nepieciešamo D vitamīna devu. Daļēji šos rādītājus ietekmē tas, ka ziemas laikā mēs valkājam vairāk apģērbu un mazāks ķermeņa laukums ir pakļauts saules iedarbībai.

“Tas ir svarīgi, paturēt prātā, cik procenti no ķermeņa sezonas laikā ir pakļauti saules iedarbībai,” saka Serrano.”Ja vairāk ādas tiek pakļauta saulei,  sauļošanās laiks var tikt samazināts.”

Apģērbs nebija vienīgais faktors, kas ietekmēja D vitamīna līmeni. Pētījums atklāja, ka vecumam ir ļoti liela nozīme UV starojuma attiecībai uz D vitamīna veidošanos. Vecāku cilvēku organisms mazāk ražo D vitamīnu, pusmūža pieauguša cilvēka organismā ir tikai 66% D vitamīna, salīdzinājumā ar to, kas atrodams bērna organismā.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s