Saules gaismas bioloģiskā ietekme

Raksta pārskats: Saules gaismas, ultravioletā starojuma, redzamās gaismas, infrasarkanā starojuma un D vitamīna bioloģiskā ietekme uz veselību.

Lasīt rakstu

Michael F. Holick, PhD, MD
Boston University Medical Center
Anticancer Research
March 2016

Lasīt pētījumu

Vēsture

Šis raksts apkopo daudzus galvenos punktus par sauli, D vitamīnu un optimālu veselību. Maikls F. Holiks (Michael F. Holick) sāk ar apkopojumu par saules vēsturi. Vai tā vienmēr bijusi slikta? Nē! Patiesībā viņš sāk atgādinot, ka saules gaisma bija tā, kas sāka evolūciju.

Kas notiek jaunākos laikos? 17. gadsimtā, industriālās revolūcijas laikā, ārsti pilsētas bērniem sāka novērot kaulu deformācijas, kas izrādījās rahīts. Pagāja laiks, līdz ārsti atklāja, ka bērniem lauku reģionos ar mazāk barojošu uzturu, šādu kaulu problēmu nav – tā bija pilsēta un saules staru trūkums, kas izraisīja šo slimību. Šo novērojumu ignorēja gandrīz 100 gadus, kamēr sāka veicināt sauļošanos, kas ārstēja un novērsa rahītu. Ap 1920. gadu tika konstatēts, ka pārtika, kas apstarota ar UV gaismu, ārstē kaulu slimības un rahītu. Visbeidzot atklāja, ka savienojums, kas veicināja šo ieguvumu ir D2 vitamīns. Piens tika pastiprināts ar lielu devu šī vitamīna un rahīts būtībā izzuda.

Pēc šiem notikumiem, saule baudīja zināmu slavu. Tika atklāts, ka saules gaismas ietekmē cilvēka ādā veidojas D3 vitamīns, līdz ar to tika veicināta saules iedarbības izmantošana. ASV valdība pat veicināja vecākus regulāri sauļot zīdaiņus, tādējādi uzlabojot bērnu augšanu un pareizu attīstību. D vitamīns tika pievienots arvien vairāk pārtikas produktiem ieskaitot maizi, sinepes, hot dogus un pat alum.

Tad 1940. un 1950. gados vairākiem bērniem ASV un Anglijā tika diagnosticēta hiperkalcēmija. Tajā laikā ārsti to attiecināja kā D vitamīna pārpalikumu, taču atskatoties atpakaļ šķiet, ka šiem bērniem bija Viljamsa sindroms, kam ir paaugstināta jutība pret D vitamīnu. Diemžēl šie gadījumi lika valdībām atgriezties pie iepriekšējajām programmām.

Kad saules gaisma skar ādu

Saules staros ietilpst gan UVA, gan UVB stari. Kad saule skar ķermeni, UVA un UVB stari iesūcas ādā un veic nelielas izmaiņas. Viena no izmaiņām ir ādas sabiezēšana, kas tālāk aizsargā ādu no saules stariem. Vēl viens aizsardzības process ir melanīna veidošanās, kā rezultātā āda kļūst tumšāka. Melanīns ir dabīgs sauļošanās aizsarglīdzeklis, kas darbojas kā antioksidants un absorbē brīvos radikāļus. Negatīvā saules ietekme ir tāda, ka UVA starojums var izraisīt brīvo radikāļu veidošanos, kas ādas šūnās var bojāt olbaltumvielas – DNA un RNA šūnās.

Citi saules gaismas ieguvumi

Holiks apskata dažus pozitīvus saules starojuma efektus, tādus kā beta-endorfīnu ražošanu, kas veicina vispārēju labsajūtu. Ir labi zināms, ka saules ietekmes trūkums ir saistīts ar depresiju un ziemas mēnešos var izraisīt SAD – sezonālos afektīvos traucējumus.

Sirds un asinsvadu slimības

Daudzos pētījumos ir parādīta sezonāla un teritoriāla korelācija ar sirds un asinsvadu slimībām. Holiks citē pētījumu, kurā mirstība ar šīm slimībām bijusi par 22% – 40% augstāka ziemā nekā vasarā, ziemeļu valstīs (Norvēģija, Ziemeļīrija). Viņš citē vēl kādu pētījumu, kurā novērots, jo tālāk cilvēki dzīvo no ekvatora, jo augstāks kopējais asinsspiediens. Citā pētījumā dalībniekiem ar hipertensiju nodrošināja 26 nedēļas UVB starojumu un novēroja to asinsspiediena izmaiņas arī 9 mēnešus pēc pētījuma. Pacientiem bija normāls asinsspiediens visu pētījuma laiku, kā arī 9 mēnešus pēc tam.

Zinātnieki pagaidām pilnībā neizprot precīzus iemeslus, kā saules gaisma palīdz sirds un asinsvadu slimībās. Tā varētu būt D vitamīna ražošana vai slāpekļa oksīda ražošana vai abi. Mazāk zināms potenciālais faktors ir tas, ka UVB starojums izraisa oglekļa monoksīda izplūdi no hemoglobīna. Oglekļa monoksīds var izraisīt vazolidāciju – asinsvadu paplašināšanu.

Autoimūnas slimības

Epidemioloģiskie pētījumi parāda saistību starp attālumu no ekvatora ar dažādām autoimūnām slimībām. Kādā pētījumā parādīts, ka personai, kura dzīvo pie ekvatora, iespēja saslimt ar 1. tipa cukura diabētu ir 10 – 15 reizes mazāka. Citā pētījumā konstatēja, ka dzīvojot zem 35° platuma ir par 50% mazāks risks saslimt ar multiplo sklerozi. Atkal tā varētu būt D vitamīna ražošana, bet Holiks apskata, kā saules stari nosaka gēnu, kas ražo beta-endorfīnus un AKTH, hormonu, kas palielina kortizola ražošanu, kas ir zināms kā imūnsistēmas modulators.

Vēzis

1915. gada pētījumā rakstīts, ka iekštelpu strādniekiem bijis 8x lielāks vēža risks nekā cilvēkiem, kuri strādāja ārā. Papildu pētījumi 1941. un 1980. gadā vēža risku saistīja ar ģeogrāfisko novietojumu. 2007. gada publicētajā pētījumā par kanādiešu sievietēm, saules iedarbība tiek salīdzināta ar 10 – 19 gadus vecu bērnu, kuram vēlāk dzīvē ir krūts vēzis. Pētījumā tika konstatēts, ka sievietēm, kuras bija visvairāk pakļautas saules iedarbībai bija par 69% samazināts krūts vēža risks vēlāk dzīvē salīdzinot ar tām, kuras bija vismazāk pakļautas saulei.

Secinājumi

Ir daudz pētījumu, kas liecina, ka gan ģeogrāfiskais novietojums, gan dzimšanas mēnesis liecina par slimības rādītājiem. Mēs arī zinām, ka lielākā daļa cilvēku nespēj iegūt pietiekami daudz D vitamīna ar pārtiku, tas ir jāiegūst galvenokārt no saules vai uztura bagātinātājiem. Saprātīga saules iedarbība pavasarī, vasarā un rudenī varētu būt lieliska veselības uzlabošanas metode bez negatīvas ietekmes, ievērojot mērenību. Galvenais ir neapdedzināt ādu. Sāc palēnām un ļauj ādai pierast pie saules stariem.

https://grassrootshealth.net/blog/biological-effects-of-sunlight/

http://ar.iiarjournals.org/content/36/3/1345.long

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s